UGUNĪ
Ovidiu Leuče, Delija Makima, Pinara Baklana Onala
UGUNĪ – ir Latvijas Laikmetīgās keramikas centra rezidenču programmas noslēguma izstāde, kas notiek sadarbībā ar Daugavpils Marka Rotko mākslas centru. Izstāde ir rezultāts triju jaunu keramikas mākslinieku kopdarbam, kas Daugavpils cietoksnī Keramikas laboratorijā ilga veselu mēnesi.
Rezidence ir vieta un laiks, kad mākslinieki, būdami atbrīvoti no ikdienas rūpēm un savas sadzīves organizēšanas, spēj pilnvērtīgi gremdēties radošajā procesā, pilnveidot savas prasmes un eksperimentēt ar materiālu. Tas ir pētniecisks laiks, kas bieži vien sniedz negaidītus pārsteigumus, ko pat pats mākslinieks nav cerējis sasniegt.
Daugavpils kā rezidenču programmas norises vieta ir zīmīga ar to, ka tā ir Eiropas Savienības Austrumu robežas pilsēta, kas piesaista lielu mākslinieku uzmanību, jo ir etniski, kultūrvēsturiski interesanta vide ar dziļām tradīcijām, kurā ir pašsaprotamas dažādu kultūru un mākslu saiknes. Turklāt Daugavpils cietoksnim, kurā atrodas Keramikas laboratorija, piemīt īpaša aura – tā ir pilsēta pilsētā, kurā vēsturiskums mijas ar radošumu.
Šoreiz rezidencē piedalījās trīs mākslinieki – Ovidiu Leuče un Delija Maksima no Rumānijas un Pinara Baklana Onala no Turcijas –, kas savstarpējā ikdienas mijiedarbībā radīja vienotu mākslas darbu ansambli un eksponēja to šajā izstādē. Strādājot vienkopus, mākslinieki piedzīvo izaicinājumu atteikties no mākslinieka vienpatņa statusa, kļūstot sociāli un mākslinieciski atklāti gan cits pret citu, gan pakļaujot spontānām pārmaiņām arī savu izkopto māksliniecisko stilu. Izstādes nosaukums UGUNĪ ir radies tikpat spontāni kā pašu mākslas darbu ansamblis, kuru veido tehniski un izteiksmē atšķirīgi darbi, taču vieno ugunīga radošā dzirksts.
Ovidiu Leuče radīja poētiskas kolāžas no ikdienā lietojamajiem objektiem. Viņa darbi ir dinamiski un ekspresīvi, virsmā atklājot mākslinieka pirkstu pieskārienu pēdas, kas, šķiet, ir tieši tas, kas satur kopā viņa torņiem līdzīgās kompozīcijas. Ne mazāk ekspresīvi ir Delijas Maksimas veidotie spontānie un rotaļīgie darbi – ģeometriski grafiskie skulpturālie tēli īsteno piesātinātu savstarpējo komunikāciju, rosinot skatītāja fantāziju iztēloties šos objektus kustībā. Komunikācija un dialogi ir arī Pinaras Baklanas Onalas darbu pamatā. Šai izstādei māksliniece radīja plūstošu un mīklainu formu kompozīciju, kurā atsevišķi objekti veido vienotu veselumu, savstarpēji sasaucoties formāli un saturiski. Šīs kompozīcijas elementi, tiem vizuāli saplūstot, rada ilūziju par atsevišķu pasauli un citu realitāti – tie glabā noslēpumu, kas zināms tikai un vienīgi viņiem, taču ikviens ir aicināts ieskatīties un mēģināt uzminēt šo mīklu!
Valentīns Petjko
