TITĀNI DEJO
Jaroslavs Perško (Polija)
“Neona instalācija ir autora komentārs par gaismas matēriju un tās iespējām telpisku formu izbūvē. Kā atzīst pats mākslinieks, izstādes koncepts runā par telpas fizisko uztveri caur cilvēka maņām un gaismas fenomena materiālajām īpašībām, kuras piedzīvojam ne tikai ar redzi, bet gan kā vispārķermenisku pieredzi.
Ar neona gaismām Jaroslavs Perško strādā kopš 2014. gadā, pētot to struktūru un uzsverot stikla caurulītēs cirkulējošās gāzes dinamiku. Tieši šī dinamika kļuva par vadmotīvu mākslinieka jaunākajai instalācijai “Titāni dejo”, kur viņš atsaucas uz grieķu mitoloģiju un runā par esības bināro dabu: “trauslumu un pastāvību, vēlmi dzīvot un neizbēgamo aiziešanu, (….).”[1] Par titāniem dēvēja pirmos dievus no milžu cilts. Tomēr viņi zaudēja cīņā ar Zevu un tika nogrūsti Tartarā, aizsaules dziļākajā tumsībā. Atsaucoties uz grieķu mītu, autors piedāvā savdabīgu komentāru par šībrīža politisko situāciju, paužot savas cerības uz labāko un dziļu ticību cilvēcei.
Tajā pašā laikā izstāde ir arī mākslinieka kārtējais veikums ilgstošajā darbā ar neona lampām, kuru gaismai piemīt spēja īpaši sakārtot telpu. Perško iepriekšējo projektu “Durvis bez nosaukuma” veidoja brīvstāvošs objekts, kurš vizuāli atgādināja zīmējumu, bet ekspozīciju telpā kļuva par jaudīgu simbolisku portālu ar transformējošu ietekmi uz skatītāja laiktelpas pieredzējumu. “Pakāpiens” tika radīts īpaši Oroņsko skulptūru parkam. Tas saturēja bezgalības simbolu un piedāvāja laikmetīgu pretargumentu Oroņsko tradicionālajām skulptūrām no akmens vai metāla. Caurulītēs cirkulējošā spilgti sarkanā gāze deva mājienus par tēlnieka darbnīcā notiekošajiem metālliešanas procesiem, vienlaikus pieskaroties arī pastāvības un zudības tēmai. Autora nozīmīgāko projektu sarakstā ierindojams arī “Aukstais vannasistabas radiators” un “Sopotas saule” – konkrētai eksponēšanas vietai izstrādāta neona izkārtne, kurā iekodētas humoristiskas atsauces uz Polijas brīvdienu Meku. Tās forma ir norāde uz tipisku kūrorta ainavu – aiz horizonta rietošas saules aplis, kas atstarojas jūrā. 2022. gada pavasarī Oroņsko Oranžērijas galerijā bija skatāma Jaroslava Perško neona instalācija “Trīs grācijas”. Gailošā telpiskā zīmējumā attēlotās vijīgās formas bija tiešas priekšvēstneses Daugavpils Marka Rotko Mākslas centrā skatāmajai kompozīcijai.
Tā vietā, lai izmantotu tradicionālus un pastāvīgus materiālus – akmeni, koku vai metālu – tēlnieks eksperimentē ar gaistošām neona gaismām. Viņa mākslas matērija dinamiski cirkulē cauruļveida gaismas ķermeņos un atgādina pulsējošas asinis, kas tiek asociētas ar dzīvību un radošo enerģiju – mākslinieka daiļradei būtisku faktoru jau daudzu gadu garumā. Perško pretnostata klasiskus, no grieķu mitoloģijas aizgūtus nosaukumus rūpnieciskām lampām un tās pavadošiem komponentiem, ar laikmetīgām metodēm mudinot skatītāju reflektēt par universāliem jautājumiem.”
Izstādes kuratore Eulālija Domanovska
[1] Dorota Perško, “Trīs grācijas”, izstādes teksts. Oroņsko poļu tēlniecības centrs, 2022.
Jaroslavs Perško (1962) studējis Nikolaja Kopernika Universitātes Mākslu fakultātē Torunā, Polijā. Specializējies tēlniecībā, ko apguvis profesores Hannas Bžuškevičas studijā. Augstskolu absolvējis ar izcilību 1989. gadā. 1989./1990. studiju gadā turpat Mākslu fakultātes Tēlniecības katedrā strādājis par profesora Ādolfa Riškas asistentu. 1997. gadā uzsācis pasniedzēja gaitas Bjalistokas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātē, no 2007. līdz 2017. gadam vadījis tās Dizaina katedru. No 2016. līdz 2020. gadam bijis universitātes prorektors darbā ar studentiem, tad uzņēmies direktora pienākumus Arhitektūras fakultātes Mākslas institūtā. Savu ilggadējo pieredzi mākslas pasniedzēja amatā šobrīd liek lietā, mācot tēlniecību, modelēšanu un arhitektoniskās telpas izbūvi interjera dizaina programmā. Līdztekus tam pasniedz leļļu mākslas tehnoloģijas Varšavas Aleksandra Zelveroviča Nacionālās dramatiskās mākslas akadēmijas Bjalistokas filiāles Leļļu mākslas katedrā. Starptautiskās apvienības “Mākslinieki dabā” idejas autors, līdzdibinātājs un priekšsēdētājs (2000–2011). Piedalījies vairākās starptautiskās rezidencēs, tostarp starptautiskajā simpozijā “Alliages 2002” Šampaņolā, Francijā. Bijis vairāku kultūrprojektu iniciators un palīdzējis organizēt virkni radošu aktivitāšu, piemēram, radošās izglītības laboratoriju Ujazdovas pils laikmetīgās mākslas centrā Varšavā. Turpina darboties tēlniecībā, instalāciju un performances mākslā, veidot scenogrāfijas kinofilmām, dramatiskā teātra izrādēm un leļļu teātra iestudējumiem.
Saņēmis vairākus apbalvojumus un godalgas – Kultūras un nacionālā mantojuma ministrijas sudraba medaļu Gloria Artis par nopelniem kultūras jomā (Varšava, 2019), Kultūras un nacionālā mantojuma ministrijas godazīmi par nopelniem poļu kultūras labā (Varšava, 2006), Bjalistokas pilsētas mēra Mākslas balvu 2021 (Bjalistoka, 2022), Podlases vojevodistes maršala Mākslas balvu 2001/2002 (Bjalistoka, 2002) un Čartorijas starptautiskā simpozija balvu “Sudraba pēda” (2003).
Mākslinieka darbi ir pārstāvēti vairākās publiskās kolekcijās (Ščecinas Nacionālais muzejs, Ujazdovas pils laikmetīgās mākslas centrs Varšavā, Poļu tēlniecības centrs Oroņsko, Mazovijas laikmetīgās mākslas centrs Radomā) un privātkolekcijās Francijā, Zviedrijā, Šveicē, ASV un Polijā.
Izstādes norises laiks: 28.10.2022. – 19.02.2023.
