TEMPLIS

Ritums Ivanovs (Latvija)

Pēc vairākus gadus ilgas radošas izpētes un sadarbības ar Rotko muzeju Ritums Ivanovs transformē kādreizējā militārā arsenāla telpas par Templi ar četrām kapelām. Gleznu sērijas, sadalītas un kārtotas, pielāgojoties arsenāla ēkas struktūrai, turpina mākslinieka padziļināto interesi par portreta glezniecības valodas analīzi.

Izstāde ir ieskats mākslas vēstures lappusēs caur Rituma Ivanova meistarību un Marka Rotko intelektuālo mantojumu. Monumentālie portretējumi šeit kļūst par izziņas avotu, kurā atklājam īsto, patieso, klātesošo mākslinieku – Rotko, Rembrantu un arī Ritumu.

Ivanova daiļradē portrets attiecināms uz virzienu, nevis galamērķi, norādot uz pašrefleksijas daudzslāņainību un netveramību. Portrets ir tikai līdzeklis mērķa sasniegšanai – spogulis, kurā ieraudzīt to, kas ir ārpus vārdiem un skaidrojumiem.

Katra no kapelām atklāj māksliniekam svarīgus jautājumus. Katra ir meditācijas telpa, kur gaismu un krāsu vērojumā analizēt gleznotāja un gleznojamā attiecības. Izstādes centrālā ass ir triju mākslinieku mijiedarbība. Telpa refleksijai par to, kā mainās sajūtas, domas un redzējums par pašrefleksijas uztveres dažādību.

Rembranta kapela apskata pašportreta žanra mantojumu, kuru dzīves laikā veidojis izcilais holandiešu gleznotājs. Kā vēlreiz attēlot šos jau izveidotos attēlus, radot jaunas klātbūtnes sajūtas un atklājot jaunas nozīmes? Rituma kapela kā skaudrākais spogulis ar īpašu paškritiku izliek apskatei pašu mākslinieku un taujā: kā skatītājs vēro mākslinieku un kā mākslinieks redz pats sevi? Rotko kapela ir veltījums māksliniekam laikā, kad par viņa devumu runā grāmatas, izstādes, teātra izrādes. Un tomēr – cik ļoti mēs pazīstam Rotko? Cik ļoti mēs varam iepazīt patieso Rotko? Monumentālie gleznojumi dzēš subjekta-objekta attiecības, un paliek tikai pieredze. Tā ir pieredze Templī.

Templis ir vieta, kur nodoties pašrefleksijai, apzinātībai un nepastarpinātai mākslas pieredzei, jo “glezna nav tikai pieredzes attēlojums, tā ir pieredze” (M. Rotko). Arī izstāde mākslas svētceļniekiem tika veidota pakāpeniski, ar sakrālu pietāti un iedziļināšanos. Pētot Marka Rotko dzīves laikā neizdotās piezīmes grāmatā “Mākslinieka realitāte”, Ivanovs gleznās mēģina atklāt gan visiem māksliniekiem aktuālo spriedzi, gan daļu no savas mākslinieka realitātes – paņēmienus, iedvesmas avotus un neatlaidīgo centību, ar kuru veidots šis Templis.


Ritums Ivanovs (dzimis 1968. g. Cēsīs) ir viens no pazīstamākajiem un nozīmīgākajiem Latvijas māksliniekiem, kuram ir izdevies iegūt starptautisku atzinību. Absolvējis Latvijas Mākslas akadēmiju ar mākslas maģistra grādu, viņš strādā pašradītā svītrojuma triepienu tehnikā, kas savieno popārta un fotoreālisma glezniecības tradīcijas. Ivanovs ir sarīkojis vairāk nekā 30 personālizstādes Latvijā un ārvalstīs un regulāri piedalās starptautiskās mākslas mesēs. Viņa mākslas darbi ir atrodami daudzās publiskās un privātās kolekcijās Latvijā un ārvalstīs. Ivanovs ir gleznojis trīs Latvijas Valsts prezidentu oficiālos portretus, bet 2009. gadā kļuvis par pirmo mākslinieku Latvijas mākslas vēsturē, kura glezna (“Frame05”) tika pārdota prestižajā Sotheby’s izsolē Londonā.


Izstādes norises laiks: 07.03.2025.–18.05.2025.

Izstādes kurators: Aivars Baranovskis

Publicitātes attēls: Ritums Ivanovs. “Templis. Rotko. Zils”. Audekls, akrils. 200 x 340 cm. 2024/5. Foto: Jānis Deinats