Pjotrs Hudobčonoks „Daugavpils 20. gadsimta sākumā”
Pjotrs Hudobčonoks
„Daugavpils 20. gadsimta sākumā”
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, Intro zāle
No 2013. gada 16. novembra līdz 16. decembrim
Pjotra Hudobčonoka darbi ar lieliem panākumiem bija eksponēti izstādēs daudzās valstīs: Krievijā, Polijā, Ukrainā, Somijā, Vācijā, Francijā, Portugālē, ASV un citās valstīs. P. Hudobčonoka daiļrade ir seno tradīciju, jaunā satura un jaunās tehnikas sintēzes spilgts piemērs. Viens no viņa daiļrades avotiem ir tradicionālais krievu “luboks” (vienkāršots, folklorizēts krievu tautas tradicionālās mākslas paveids) ar savu spilgti izteiktu sižetisko līniju, humoru, specifisku tēlainību, sinkrētisku raksturu, kas sevī savieno attēlu un tekstu. Skulpturāli- sižetiskās kompozīcijas ir tradīciju un autora izteiksmes veidu tālākā attīstība. Tās vienlaicīgi ir tēlniecība un glezniecība, tās ir pilna apjoma attēlošanas šaurā vidē sarežģītā uzdevuma risinājums. Apjoms tiek veidots kā ar plastiskiem, tā arī ar glezniecības līdzekļiem. Mākslinieks izmanto sarežģītu kompozītu materiālu, kura pamatā ir kaolīns.
Šā unikālā meistara radošā procesa īpatnība irtā, ka viņš savā darbā neizmanto skices, uzmetumus. Līdzīgi režisoram viņš strādā pēc sevis sarakstītā scenārija. Mākslinieka tēlainā pasaule ir bezgalīga. P. Hudobčonoka kompozīcijām ir raksturīgs viegli lasāms izvērsts sižets. P. Hudobčonoks ar lielu mīlestību un prasmi savās kompozīcijās iekļauj daudznozīmīgas detaļas-dažkārt tieši šīs detaļas atklāj notiekošā būtību.
Pateicoties savam talantam un meistarībai, dziļai iekšējai kultūrai, dziļai laikmeta izpratnei, P. Hudobčenoks atrod un atklāj savas tēlainās valodas jaunas un bagātīgas plastiskās iespējas.
Veidojošais mākslinieciskais tēls uzreiz tiek iemiesots skulpturālā veidolā. Gleznošana ir skulpturālās kompozīcijas veidošanas svarīgs noslēguma posms. Gleznošanu veic aukstās emaljas tehnikā pēc apdedzināšanas un gruntēšanas. Māksliniekam ir raksturīga krāsu dekoratīvo un emocionālo īpatnību dziļa izpratne. P. Hudobčonoka darbos priecē spilgtās krāsas, skanīgās krāsu kombinācijas, tie skatītāju piesaista ar savu smaidu, labu noskaņojumu. Pasaule viņa darbos ir tīra un gaiša, tos caurvij atklātība un cilvēcīgums.
Dažas viņa daiļrades īpatnības liek mūs atcerēties tādu vecmeistaru gleznas kā Pīters Breigels, Adrians Brauvers, Jans Stēns, Adrians Ostade.
Skulpturāli-sižetiskās kompozīcijas ir mākslinieka filozofisko pārdomu, ilgstošo radošo meklējumu rezultāts. Šāda savdabīga “teātra miniatūrā” rašanos nepārprotami veicināja Pjotra Hudobčonoka ilgstošais darbs Kultūras pils galvenā mākslinieka amatā, izrāžu noformēšana uz īstas lielās skatuves, cirka numuru veidošana, koncertu noformēšana, kostīmu, dekorāciju un leļļu skiču sagatavošana.
P. Hudobčonoka darbu emocionāla izteiksmība atbalsojas skatītāju sirdīs.
Mākslas zinātniece S. Ščerbina
