Nele Zirnīte ORIGIN
Nele Zirnīte
ORIGIN
Neles Zirnītes personālizstāde “Origin”, kas tulkojumā no angļu valodas nozīmē “Pirmsākums”, ir veltījums visiem biedrības “Oforta Ģilde” māksliniekiem, kuri līdzās Nelei turpina kopt ofortu un piešķirt šai senajai tehnikai jaunu elpu, vienlaicīgi saglabājot tradīcijas.
Darbi, kas apskatāmi šajā izstādē, iezīmē jauna posma sākumu Neles Zirnītes radošajā dzīvē, ienesot vēl vairāk krāsainības, dzīvības un daudzslāņainības. Neles Zirnītes darbu ārkārtīgi augstais mākslinieciskais līmenis, kas panākts ilgos eksperimentu procesos ceļā pie vēlamā rezultāta, apbur un vada skatienu arvien dziļāk, nojauc robežu starp telpu un plakni, laiku un telpu.
Nele Zirnīte dzimusi 1959. gada 27. maijā Lietuvā. No 1978. līdz 1982. gadam studēja Viļņas Mākslas institūtā, bet 1982. gadā Nele pārcēlās uz dzīvi Latvijā, turpinot mācības Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā līdz 1984. gadam. Nele Zirnīte ieguvusi grafikas specialitātes, mākslinieces grafiķes un pedagoģes kvalifikāciju. 1988. gadā māksliniece iestājās Latvijas Mākslinieku savienībā. 2000. gadā Nele Zirnīte ieguva maģistra grādu mākslās. Bijusi Latvijas Mākslinieku savienības valdes locekle (1999-2005, 2008-2013). Grafiķe iesaistījās un darbojās Latvijas mākslā gan ar aktīvu izstāžu darbību, gan LMS sabiedriskajā organizācijā „Grafikas kamera”, kā arī ir LMS oforta darbnīcas vadītāja.
Paralēli radošajam darbam Nele Zirnīte veic pedagoģisko darbību, no 1995. līdz 2003. gadam strādājot par pasniedzēju Latvijas Mākslas akadēmijā un kopš 1995. gada – Latvijas Kristīgajā akadēmijā. Māksliniece ir arī sabiedriski aktīva – viņa īsteno projektus (“Grafikas seja”, “Plaknes pārvarēšana”, “Stiprais ūdens”), kuru mērķis ir piesaistīt un ieinteresēt, izglītojot plašu sabiedrības auditoriju grafikas tehniku jomā.
Eva Rotčenkova, mākslas zinātniece
Radošais darbs parasti sākas ar ideju. Neskatoties uz to, ka turpinu eksperimentēt ar dažādām grafikas tehniskām iespējām, meklējot jaunus izteiksmes līdzekļus, no visa grafikas tehniku daudzveidības klāsta man vistuvākais ir oforts. Lai gan tā ir viena no sarežģītākajām un darbietilpīgākajām grafikas tehnikām, tā pievelk ar savu īpašu estētisku skanējumu un šarmu. Kā labs, ilgi noturēts vīns oforts ar laiku tikai iegūst, un uz mūsdienu racionālās pieejas fona kļūst arvien baudamāks.
2010. gadā Rīgā tika nodibināta oforta mākslinieku biedrība “Oforta Ģilde”. Tehnika vieno šos māksliniekus un vienlaicīgi parāda, cik dažādi var būt autori – katrs ar savu neatkārtojamu rokrakstu.
Lai uzsāktu darbu materiālā, nepieciešams laiks idejas izstrādei. Plate tiek mehāniski sagatavota, tam seko tehniski ķīmiskais process, no kura atkarīgs gala rezultāts, veidojot klišeju – plātni. Plātne kalpo estampa sagatavošanai uz papīra. Viss process, kā arī drukas process ir roku darbs. Tas ir radošs, pilns ar nejaušības mirkļiem un pārsteigumiem. Bieži vien sanāk ne tā, kā bija iecerēts, taču, ja sanāk savādāk, tas nenozīmē sliktāk. Darbs ar krāsu drukāšanas procesā arī ienes savas vēsmas un vienmēr ir kā aizraujošs eksperiments.
Monotīpijas izmantošana uz dobspiedes tehnikā izveidotas klišejas palīdz radīt daudzdimensionālas vides klātbūtnes efektu. Katrs novilkums ir neatkārtojams. Daudz eksperimentējot ar fotogravīras principa tehnikām, izkristalizējās autortehnika ar nosaukumu Neig. Dažādu grafikas veidu apvienošana, profesionālā pārliecība ar pieļaujamo nejaušības momentu dod iespēju cirkulēt un “ieplūst jaunām asinīm” darbos, kas prasās pēc radošā turpinājuma.
Uzticība oforta tehnikai, kas paver iespēju “iziet cauri” neskaitāmām plaknēm, ko pieprasa smags, bet aizraujošs darba process, norūda mērķtiecīgā tieksmē pēc harmonijas un saskaņotības gan sevī, gan ap sevi. Ar gadiem „pārvarēto” plakņu skaits manā dzīvē pieaug, tās krājas pagātnes paspārnē. Aiz manis ir cinka plašu un platīšu laukums, kas kā aizsargājošs metāla vairogs ar iekodinātām laika zīmēm glabā sava mirkļa patiesību. Oforts ar saviem noteikumiem, likumiem un kaprīzēm kā meklējumu ceļš sevis izzināšanā sākas ar idejas vizualizēšanu un turpinās, šķērsojot plaknes robežas. Šis ir mākslas veids, kur neredzamais ilgi domā, pirms nāk atklātībā. Gribētos teikt, ka dzīvoju plaknē, mēģinot pārliecināt sevi un citus, ka tā tomēr nav plakne…
Nele Zirnīte, māksliniece, “Oforta Ģildes” ģildmeistare
