Made in Kaliningrad
Izstādē Made in Kaliningrad. Kaļiņingradas laikmetīgā māksla eksponēti mūsdienu krievu un ārzemju mākslinieku darbi, kas tapuši dažādu ROSIZO Krievijas Valsts laikmetīgās mākslas centra Baltijas filiāles projektu ietvaros un kurus tematiski un kontekstuāli apvieno Kaļiņingrada. Projekts ļauj ārvalstu skatītājam saprast un sajust vidi un cilvēkus, kurus atspoguļo mūsdienu mākslinieks, vēršoties pie aktuālām un svarīgām problēmām un jautājumiem. Ar ko asociējas Kaļiņingrada – Krievijas anklāvs, kam nav kopējās robežas ar metropoli? Ko nozīmē ‘padomiskais’, ‘krieviskais’ un ‘nacionālais’? Kā ikdienas dzīvē izpaužas etniskā un dzimumu identitāte un kā sociālajā kontekstā izpaužas cilvēciskais un personiskais?
Taču izstādes kuratoru uzdevums nebija ‘atbildēt’ par visu pilsētu vai valsti. Brīvi no konkrētiem tematiskiem ierobežojumiem, visi izstādes darbi veido mūsdienu sociālās un mentālās realitātes mozaīku. Kuratori necentās lauzt tādas dihotomijas kā ‘krieviskais – nacionālais’ un ‘Kēnigsberga – Kaļiņingrada’. Gluži pretēji, aktualizētās tēmas un jautājumi nav raksturīgi tikai šī reģiona māksliniekiem – tie ir universāli.
Izstādē eksponētie darbi, kas pārstāv Kaļiņingradas mākslu, ir ļoti dažādi – no tradicionālajā fotogrāfijā un fotogrāfijas arheoloģijā balstītiem darbiem līdz video mākslai un inovatīvām tehnoloģijām. Laikmetīgās mākslas tehnoloģiskās iespējas pārstāv pirmais Krievijas mākslas projekts, kas balstīts paplašinātās realitātes tehnoloģijās. Izstādes projektā ietvertas arī mākslas instalācijas, kurās no dažādiem leņķiem aplūkoti valsts dzīves politiskie un sociālie aspekti. Kuratori mērķtiecīgi izvēlējās neakcentēt lokālo situāciju, konkrētās pilsētas tēmu, tās vēsturiskās interpretācijas un tādas ‘zīmola’ tēmas kā dižais ‘krievu’ filozofs Imanuels Kants, dzintars, Baltijas jūra un Kuršu kāpas pievilcīgās ainavas. Tā vietā izstādes šķietami neredzamā caurviju tēma ir plašais ikdienas realitātes slānis mākslinieku redzējumā un interpretācijā.
Varētu teikt, ka Kaļiņingradas šodienas mākslu raksturo jauna izpratne par ģeogrāfiju un apziņa, ka pilsēta atrodas krustcelēs starp austrumiem un rietumiem, ziemeļiem un dienvidiem, Krieviju un Eiropu, Baltijas jūru un cietzemi.
Tāpat ir iespējams runāt par sava veida bēgšanu no nostalģiskā priekšstata par Kēnigsbergu kā vēsturisku fragmentu un tipu kopumu un laikmetīgās Kaļiņingradas dominances sekmēšanu, modinot pastiprinātu interesi par pilsētas un valsts patieso raksturu, par to sociālajiem procesiem un iemītniekiem. Šodienas mākslinieki pamazām iepazīst un no jauna konceptualizē šo vienlaikus ‘savējo’ un ‘svešo’ teritoriju, attālinoties no tai piedēvētā Vācijas mantojuma un virzoties uz pašiem savu identitāti – gan mentālu, gan nacionālu.
Jūlija Gņirenko, Irīna Česnokova, Jevgeņijs Umanskis
