“Lietuvas Mākslas telpa”

“Lietuvas Mākslas telpa”

Māksla ir tieši saistīta ar telpu, kas to iekļauj un kas pakļaujas mākslas darbiem un mākslas procesiem. Bieži vien neredzama tā veido kādas ieliņas, kvartāla, pilsētas vai pat veselas valsts koptēlu. Mākslu nav iespējams aplūkot atsevišķi – tā caurauž arhitektūru, dizainu un citas sfēras, kas kopā veido mūs ieskaujošo pasauli. Māksla ir vēstures lieciniece un reizē arī veidotāja – būdama tieši vai pastarpināti saistīta ar politiskajām un sociālajām norisēm ikdienas dzīvē, tā spēj ne vien sniegt rezultatīvi objektīvu vērojumu no malas, bet arī ietekmēt notikumu gaitu, jo katrs individuālais radošuma manifests izriet no paša mākslinieka personības, un tas tieši iespaido kādas kultūras identitāti un tai piederošo vai patapināto telpu.

Līdzīgi kā citās Austrumeiropas un post-padomju valstīs arī Lietuvā kultūras attīstība ir saistīta ar globāliem politikas un ekonomikas procesiem. Turklāt Lietuvas ģeogrāfiskais novietojums allaž sekmējis dažādu lielvalstu un kultūru ietekmi tās teritorijā – šādos apstākļos ir veidojusies un attīstījusies Lietuvas nacionālā māksla.

Jaunās valsts identitāte, kā arī tās kultūras, sociālā, ekonomiskā un politiskā dzīve sāka veidoties pēc Pirmā pasaules kara toreizējā galvaspilsētā Kauņā. 20. gs. trīsdesmitajos gados Lietuvas māksla piedzīvoja uzplaukuma periodu, kas saistīts ar avangarda mākslas virziena izplatīšanos Eiropā, kuram lietuvieši savukārt piešķīruši īpatnēju saikni ar tradicionālo tautas mākslu, kas ir spēcīga līdz pat mūsdienām.

Laiks pēc Otrā pasaules kara, proti, gandrīz pusgadsimtu ilgais padomju periods, Lietuvas dzīvē iezīmējās ar sarežģītām pretrunām nacionālajā mākslā. Pastāvošās ideoloģijas, mākslas tirgus, kā arī pašu mākslinieku dzīves kontrolei un nodrošināšanai tika nodibināta Lietuvas Mākslinieku savienība – institūcija, kas bija vienīgais piespiedu atbalsta mehānisms nacionālajai mākslai līdz pat 20. gs. astoņdesmito gadu beigām.

Lietuvas neatkarības laika māksla piedzīvo straujas pārmaiņas – izvēles brīvība un tirgus ekonomikas attīstība spēcīgi ietekmē nacionālās mākslas un kultūras dzīvi, veicinot konkurences un sacensību garu mākslinieku aprindās, kā arī Lietuvas mākslas starptautisko atpazīstamību. Lai gan tiek uzskatīts, ka Lietuvas Mākslinieku savienība joprojām ir viena no nozīmīgākajām profesionālās mākslas organizācijām valstī, tai līdztekus darbojas arī daudzas citas iniciatīvu grupas, kas gan atsevišķi, gan sadarbojoties veido bagātīgu un daudzpusīgu nacionālās mākslas ainu.

Šajā izstādē ir eksponēti 18 izcilu Lietuvas mākslinieku darbi, kas pārstāv dažādus medijus – glezniecību, grafiku, tēlniecību un keramiku — un pierāda, ka Lietuva vienmēr ir bijusi viena no nozīmīgākajām mākslas telpām Baltijā.