Irina Ošleja KLERKOPOLĒ?
Irina Ošleja
Klerkopolē?
“Klerkopolis” jeb latviskotajā variantā – „Klerkopole”. Vārds „Klerkopolis” apvieno sevī vārdus „klerks” un polis, kas tulkojumā no grieķu valodas nozīmē „pilsēta”. Vārds „klerks” – kantorists, rakstvedis, sīks ierēdnis.
Denotācija: Birokrātiskās sistēmas darbinieks strādā kādā administrācijas iestādē.
Vārds „klerks” asociējas ar konkrētām raksturīpašībām un dzīves stilu. Tas ir izpildītājs, konvencionāla tipa cilvēks, viņa darba uzdevumi un pienākumi neprasa radošu domāšanu un iniciatīvas izrādīšanu.
Vai, pārnesot šodienā šī jēdziena definējumu, nav jaušama pretruna? Viss mainās un attīstās, tāpat kā māksla, mākslas doma, realizētā interpretācijas iespējas. Arī klerks var būt radošs, līdz ar to, vai šodienas stāsts ir par to pašu veco Klerkopoli vai jauno?
Ideja, kas apvieno ierēdņu un administratīvo darbinieku darbību citadelē – pilsētu pilsētā, lieliski saskan ar vietu, kur notiek izstāde, jo arī Dinaburgas cietoksnis ir pilsēta pilsētā, tiesa, te nenotiek birokrātiskās sistēmas virzība, bet gan kultūras procesu attīstība, kas lieliski kontrastē ar I.Ošlejas lielformāta darbu, kas veidots kā scenogrāfija izrādei, ko apmeklētāji varēs arī baudīt kā veiksmīgu izstādes papildinājumu videoformātā.
Stāsts par Klerkopoles ciemiņu – brīvdomātāju, iespējams, ir stāsts par vienu no mums, kurš atnāk, uzvar, un liek neaizmirst, ka viņa vietā nāks cits, un cikls nenoslēgsies.
Iespējams, cīņa ir mūžīga, tāpat kā mūžīgs ir pretnostatījums starp radošu indivīdu un klerku aprindām.
