GUNĀRS KROLLIS. VIENOTAIS LAIKA TARIFS

Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) emeritētā profesora, Zinātņu akadēmijas Goda locekļa, mākslinieka Gunāra Kroļļa (1932) grafikas izstādes nosaukums “ Vienotais laika tarifs ” neviļus liek domāt par laika un telpas kategorijām un to izpratni mākslas vidē un radošas personības uztverē.

Mākslinieka biogrāfija sasaucas ar vēsturisko laiku – notikumu un procesu mainību valstī un sabiedrībā. Piedzimis starpkaru periodā, 1932. gada 23. jūnijā, neatkarīgā Latvijas Republikā. Neilgi pēc kara, 1948. gadā, uzsācis skolas gaitas Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā, kad mācību iestāde no amatnieciskas ievirzes skolas bija kļuvusi par mākslas skolu. 1960. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu profesora Artura Apiņa vadībā. Liela G. Kroļļa dzīves daļa pagājusi pedagoģiskajā darbā, audzinot jauno grafiķu maiņu Latvijas Mākslas akadēmijā (1974–2006). Latvijas Trešās atmodas sākumā, no 1987. gada, ir bijis Latvijas Mākslas akadēmijas profesors un Grafikas nodaļas Oforta meistardarbnīcas vadītājs (1990–2006). Guvis starptautisku atzinību kā grafiķis, grāmatu ilustrators, monētu un ģerboņu dizaina autors. Atzīts arī kā dzejnieks un dziesmu cikla autors.

Laika un telpas koncepts kā vadmotīvs caurvij G. Kroļļa radītos mākslas darbus. Ceļojumos gūtie iespaidi, tradīcijās un reliģijās balstītie atklājumi grafikas vecmeistaram ir bijis daudzu tēmu iedvesmas avots, kas rezultējās līdz perfekcijai izkoptās mākslinieciskās izteiksmes formās. Vēsturiskie motīvi līdzsvarojas ar kosmosa un zemapziņas tēliem, vienlaikus atklājot pārdomas par cilvēka esības jēgu un mūsdienu sabiedrības morāles un ētikas normām.

Vairāk nekā pusgadsimtu ilga ir G. Kroļļa izstāžu pieredze. Kopš pirmās izstādes 1956. gadā viņš ir realizējis simtiem izstāžu projektu Latvijā un ārzemēs (Eiropā, ASV un Tuvajos Austrumos), kā arī rīkojis vairākas ģimenes izstādes (Gunārs Krollis, Izabella Krolle, Inguna Krolle-Irbe). Viņa mākslas darbi atrodas Daugavpils Marka Rotko mākslas centra, Latvijas lielāko muzeju, Tretjakova mākslas galerijas un Puškina mākslas muzeja krājumos, kā arī daudzās privātkolekcijās.

Zane Melāne