GLEZNIECĪBA
Sergejs Djomins (Latvija)
“Man nepatīk domāt par lietām, kuras nevaru ietekmēt, kurās neesmu vainīgs, lietām, kurās nevaru palīdzēt vai nevaru tās mainīt. Visuma buljonā, kurā vārāmies, mums ir dota unikāla iespēja piedzīvot šo dzīvi, unikāla nejaušība, ne vairāk. Arī izvēlēties būt par gleznotāju ir tikai nejaušības princips darbībā. Kādreiz ļoti iepatikās, ka varu kaut ko uzzīmēt, vēlāk – dzīvi bez tā nevarēju iedomāties, viss cits šķita vienaldzīgs. Šī izdošanās un baudījums no procesa ļoti priecē cilvēku. Tādēļ vēl arvien nevaru iedomāties sevi bez gleznošanas. Lai arī gleznošana ir kļuvusi par daļu no ikdienas rutīnas (labāko tās daļu), tā katru reizi iekvēlina atkal un atkal, ļaujot sajusties dzīvam.” Tā sevi raksturo mākslinieks.
Izstādei dots lakonisks nosaukums “Glezniecība”, jo tieši tāds arī ir tās vēstījums. Tā ir mākslinieka aizraušanās ar to, kas viņam patīk, ar to, kas padodas. Protams, mēs varētu prātot arī par darvinismu, reliģiju simbiozi, varas attiecībām, mērkaķu izstumšanu no to eksistences areāliem un izmantošanu zinātniskos eksperimentos. Mēs varētu nodoties diskusijām par taisnīgumu un patiesumu. Tomēr vienīgais patiesums, kas var pastāvēt, ir sevis atpazīšana, savu problēmu saskatīšana vietās un lietās, kas sasaucas ar skatītāja sajūtām, domāšanu un pieredzi. Un Sergejs tam nepretojos, drīzāk otrādi – ar interesi vēro, ko gan vēl skatītājs ieraudzīs viņa glezniecībā.
Sergejs Djomins ir dzimis 1974. gadā Rīgā jurista un ekonomistes ģimenē, kas Sergeja māsu ir izaudzinājusi par bankas menedžeri Šveicē. Jau agrā bērnība Sergejam konstatē skoliozi, kas iespaido ne tikai ķermeni, bet arī turpmākās skolas gaitas. Seko mēģinājumi uzlabot veselību speciālajā internātskolā bērniem ar īpašām vajadzībām, pēc tam – mācības Rīgas 66. speciālajā vidusskolā. Siltākās bērnības atmiņas veidojas no mirkļiem, kas pavadīti pie vectēva Anatolija (izbijuša militārista) Ziepniekkalna mazdārziņā. Pēc vidusskolas Sergejs iestājas Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē, kur iegūst bakalaura grādu, bet maģistrantūras vietā izvēlas kļūt par juvelieri. Šis ir pirmais solis laukā no pelēkās ikdienas dzīves krāsu pilnajā mākslas pasaulē. Seko neveiksmīgs mēģinājums iestāties Latvijas Mākslas akadēmijā un veiksmīgs sagatavošanās kursu apmeklējums, kur Sergejs iepazīstas ar Kristīni Jansoni. Abi kopā kļūst par akadēmijas studentiem un vēlāk arī par dzīvesbiedriem.
Kopš Latvijas Mākslas akadēmijas absolvēšanas 2001. gadā Sergejs Djomins ir piedalījies neskaitāmās grupu izstādēs Latvijā un ārvalstīs, veidojis vairākas personālizstādes. Mākslinieks ir pārstāvējis Latviju arī vairākos nozīmīgos starptautiskos pasākumos – SCOPE Basel, CONTEXT New York, START Art Fair Saatchi galerijā un citur.
Izstāde tapusi sadarbībā ar mākslas centru “Zuzeum” un galeriju “Bastejs”.
Skatāma Rotko muzejā no 2025. gada 30. maija līdz 24. augustam.
Kurators: Aivars Baranovskis.
Publicitātes attēls: Sergejs Djomins. “Zirnekļpērtiķis”. Audekls, eļļa. 90 x 70 cm. 2021. Foto Oļegs Zernovs.
