GLEZNIECĪBA
Leonīds Ščemeļovs
L. Ščemeļovs ir Baltkrievijas Tautas mākslinieks (1983), Baltkrievijas Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1973), Baltkrievijas PSR Valsts prēmijas laureāts (1982), Krievijas un Baltkrievijas valstu savienības prēmijas laureāts literatūras un mākslas jomā (2010). Apbalvots ar Pirmās un Otrās pakāpes “Tēvijas kara” ordeni, medaļām, Baltkrievijas Republikas Kultūras ministrijas krūšu zīmi “Par ieguldījumu Baltkrievijas kultūras attīstībā” (2003). Franciska Skorinas ordeņa kavalieris (2001), Minskas Gada cilvēks (2003).
Dzimis 1923. gada 5. februārī Vitebskā. Jaunībā, 20. gadsimta 30. gados, paspējis parādīt savus pirmos zīmējumus Marka Šagāla skolotājam Jehudam Penam, saņemt viņa atzinību un novēlējumu nopietni nodarboties ar mākslu. Taču turpināt radošo darbību neļāva Lielais Tēvijas karš.
Ščemeļovs tika mobilizēts 18 gadu vecumā. Karojis no pirmās līdz pēdējai dienai, piedalījies cīņās par Baltkrievijas atbrīvošanu no vācu okupācijas. 1943. gada oktobrī smagi ievainots cīņā pie Maziras.
1952. gadā absolvējis Minskas mākslas skolu, 1959. gadā – Baltkrievijas teātra un mākslas institūtu (tagad – Baltkrievijas Valsts mākslas akadēmija). Kopš 1964. gada – Baltkrievijas Mākslinieku savienības biedrs. Strādājis par pasniedzēju Minskas mākslas skolā (1959-1966), I. Ahremčika vārdā nosauktajā Republikas Mūzikas un tēlotājmākslas internātskolā (1968-1974), Baltkrievijas Politehniskā institūta arhitektūras fakultātē (1975-1977, tagad – Baltkrievijas Nacionālā tehniskā universitāte). No 2002. līdz 2005. gadam bijis Baltkrievijas Mākslinieku savienības valdes priekšsēdētājs.
Ščemeļovs strādā visos stājglezniecības žanros. Portretus, ainavas, klusās dabas viņa otas pieskāriens veido emocionāli un tēlaini. Viņa darbos savijas dzeja un vēsture, pilsētas ielas un lauku ainavas, kara sāpes un uzvaras prieks.
Daudzas lietas mākslinieka dzīvē un daiļradē ir diezgan neviennozīmīgas un pat paradoksālas. Un tas ļauj runāt par to, ka Ščemeļovs nav tikai mākslinieks ar ideāliem gleznieciskiem paņēmieniem, bet arī cilvēks ar neparastu enerģētiku, milzīgu dzīvesprieku. Par to viņš ir bezgala pateicīgs Baltkrievijai, savās gleznās cildinot tās ļaudis un dabu, kas kļuva par viņa galveno iedvesmas avotu. Kā atzīst pats Ščemeļovs, viņš ir sava laika mākslinieks, vēsturnieks, kritiķis un novērotājs vienlaikus.
Ščemeļovs allaž bijis uzticīgs savam mākslinieka rokrakstam, kuram, starp citu, neviens mākslas zinātnieks līdz šim nav spējis dot konkrētu apzīmējumu. Viņa darbos ir gan ekspresionisms, gan simbolisms, gan sociālais reālisms. Bet māksliniekam ir izstrādāts savs, viegli atpazīstams, ne ar ko nesalīdzināms rokraksts: plašs otas triepiens, detaļu un formu vispārinājums, savdabīgs shematiskums, sulīgas, dzīvas krāsas un neticama gaismas spēle.
2003. gadā Minskā tika izveidota Leonīda Ščemeļova mākslas galerija. Par galerijas pamatu kļuva 60 autordarbu kolekcija uz audekla, kuru Minskai nodeva pats mākslinieks. Galerijas izveide kļuva par cienījamu pateicības izpausmi māksliniekam, cilvēkam, pilsonim.
2015. gadā Minskas vēsturiskajā centrā, Augšpilsētas teritorijā, tika atvērta galerijas jaunā ekspozīcija.
Ščemeļova darbi ir atrodami Tretjakovas galerijas kolekcijās, Krievijas Mākslinieku savienības fondos, Baltkrievijas Republikas Nacionālajā mākslas muzejā, kā arī privātkolekcijās visā pasaulē.
