ANATOLIJS ZELČS, VJAČESLAVS FOMINS, ANATOLIJS ŠANDUROVS. PARALĒLES
Paralēle kā jēdziens sevī ietver tik daudz un reizē tik maz. Vārds samērā bieži tiek lietots kultūrā, politikā, ekonomikā, it kā salīdzinot, bet vienlaikus arī ieraugot kopīgo, vienojošo, vienu ceļu ejošo, vienu domu domājošo, iespējams, katram savu, bet ārēji – līdzīgu. Tas liek domāt par paralēlo dabu, paralēlām izpausmēm, paralēlām dzīvēm.
Konceptuāli trīs vīru – mākslinieku Anatolija Zelča, Vjačeslava Fomina, Anatolija Šandurova izstāde ”PARALĒLES” apvieno trīs māksliniekus ar atšķirīgiem rokrakstiem. Kā atzīst paši mākslinieki, ideja tapa daļēji apzināti un nejauši. Sava veida paralēlais māksliniekiem ir pedagogu darbs Latvijas Mākslas akadēmijā, zināmā mērā paralēls ir viņu dzīves ritms, savā ziņā – atšķirīgā izpausme mākslā, kur paralēles nojaušamas domāšanā. Paralēles, kas raksturo māksliniekus “paralēlēs”, ir arī Latgale.
Anatolijs Zelčs ir dzimis 1964. gada 14. aprīlī Balvu rajona Tilžā. No 1980. līdz 1984. gadam mācījies Rēzeknes Mākslas vidusskolas Keramikas nodaļā. 1987. gadā iestājies Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības fakultātē. Paralēli mācībām strādājis parfimērijas rūpnīcā „Dzintars” par mākslinieku-noformētāju un kādu laiku bijis pasniedzējs Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā. Pēc studiju pabeigšanas 1993. gadā pārcēlies uz jaunības pilsētu Rēzekni, kur uzsācis pedagoga darbu Rēzeknes Mākslas vidusskolā Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas vadītāja amatā, bet vēlāk arī Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiālē, kur strādā joprojām, bet jau docenta statusā. Stažējies (1998. gadā) arī Sanktpēterburgas Krievijas Mākslas akadēmijas Repina institūta Glezniecības, Restaurācijas un Sakrālās glezniecības katedrās. Savu radošo darbību uzsācis 1988. gadā, un kopš tā laika viņa darbi ir izstādīti vairāk nekā 50 izstādēs gan Latvijā, gan ārvalstīs. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. Aktīvi piedalās valsts un sava novada mākslas dzīvē.
Uz jautājumu, kas Anatolijam ir glezniecība, viņš atbild “…vienlaicīgi ar gandarījumu un prieku, pašrealizācija ir arī smags fizisks darbs uz fanātisma robežas. Mākslinieks neviļus noliek sevi uz ceļiem tīra, nesabojāta audekla priekšā, katrreiz cerēdams, ka arī šoreiz izdosies.”
Vjačeslavs Fomins ir dzimis 1976. gada 20. februārī Ludzā. Beidzis Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolu kā mākslinieks – koktēlnieks, vizuālās mākslas skolotājs. Pēc studijām LMA Maģistrantūrā Grafikas apakšnozarē strādā Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiālē, kur lasa lekcijas par estampu un poligrāfiju. Kopš 1997. gada aktīvi piedalās dažādās vietējās un starptautiskās izstādēs, plenēros un citos mākslas projektos. No 2003. gada septembra aktīvi darbojas J. Soikāna Ludzas mākslas skolā, kur māca veidošanu, zīmēšanu un grafiku. Kopš 2006. gada ir Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāles docents un Grafikas nodaļas vadītājs.
Kā saka Vjačeslavs ”…darbos piesaista daba, dabas forma, gaismas esamība. Mākslinieks cenšas izprast objekta dabu, dabas formu, apjomu dabā. Gaismēnas spēle palīdz atskaņot neskaitāmas gradāciju saspēles no melna līdz baltam gan estampa, gan zīmējumu izpildījumā…”
Anatolijs Šandurovs ir dzimis 1972. gadā. Beidzis J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu, vēlāk absolvējis Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu. LMA strādā kā litogrāfijas docētājs, savukārt izstādēs piedalās no 1995. gada. Kopš 2005. gada Anatolijs ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs.
Anatolijs ir mazrunīgs par mākslu. Viņš drīzāk mudina sarunā par paralēlēm iesaistīties skatītāju, nododams apskatei savus darbus, kas tapuši speciāli izstādei Marka Rotko mākslas centrā.
Māris Čačka
