Ak, figūra, ar ko tu vakardien draudzējies?
Latvijas mākslinieku grupa
(Attēls : Gints Gabrāns “Fungas kalns”)
Šī izstāde liek skatīties uz figūru. Uz figūru vispirms, un tikai pēc tam uz ķermeni, šo sociāli uzlādēto vienību, vai arīdzan uz simbolu, ko figūra norāda. Figūra – runa ir par cilvēka figūru, nevis figuratīvismu – ļoti īpatnēji apdzīvo laikmetīgo mākslu. Cilvēkam analizējot stāstus, koncepcijas un stilus, figūras attālinās cita no citas un nokļūst pretējās nometnēs. Turpretī akcentējot figūru figūriskumu, veidojas liela un spēcīga figūru kopiena. Figūra ir attēlošanas prakses sākotne – mākslas teritorijas dzimšana uz alu sienām. Tāpat figūra ir simbolisku nozīmju nesēja kopš senām kultūrām. Mūsdienās figūra joprojām ir klasisko mākslas pamatu vingrinājums – stāvoša, sēdoša un guļoša, tā redzama studentu darbos.
Tehnoloģiju un konceptu attīstība pārpludina mākslas teritoriju un izspiež figūru no centra. Figūra dažādojas un migrē. Laikmetīgajā mākslā figūru miriādes kā sašķelts kontinents dreifē iespēju un apdraudējumu okeānā. Figūra maskējas, provocē, cīnās un pašiznīcinās. Tā ir piedzīvojusi modernisma deformāciju un noliegumu. Tā ir evolucionējusi no veseluma uz fragmentārismu, no antīka holisma uz psihoanalītisku sašķeltību. Visbeidzot tā ir politizēta un kļuvusi par socioloģisku dokumentu, par pierādījumu politiskajās cīņās.
Laikmetīgās mākslas figūru ir pārveidojis kino. Arī šajā izstādē ir figūras, kas tuvākas kadrējuma, animācijas procesam. Tās ir topošas vai izirstošas, taču unikālā momentā aprakstītas (attēlotas) figūras. No kustības ir izvilkti noteikti krīzes momenti, un tie ir kļuvuši par darba priekšmetu, radot patētiku.
Izstādē ir figūras, kas pilnībā apdzīvo kino kā mediju un valodu. Bet ir arī jūtīgā krāsu enigmas glezniecībā vai stāstošā ilustrācijā balstītas figūras. Ir subtraktīvā tēlniecībā radīts zvēru antropomorfisms, bet ir arī bronzas lējumi, keramikas un kažokādas veidojumi. Izstāde konfrontē mākslīgā intelekta ģenerētas figūras un cilvēka radītas fantāzijas. Tāpat ir abstraktos zīmētos žestos nojaušamas figūras pretstatā fotografētām vai gleznotām figūrām – subkultūru manifestiem.
Par spīti abstrakcijas (figūru neesamības) ietekmei laikmetīgajā mākslā figūru ir daudz, un tās ir līdzīgas cilvēkam. Bet cilvēka dabā ir atdarināt un kopēt. Mākslas darbā figūrai noteiktu izskatu un rīcību piešķir darba autors – viņš ir tas, kurš, sekodams kādam vai kaut kam, rada figūru. Atsaucoties uz Žila Delēza mākslas cogito (domāšanu vai apzināšanos), izriet: nav subjekta, kas rīkotos bez otra, kurš skatās, kā viņš rīkojas un kurš viņu uztver kā izrīkotu, uzņemoties brīvību, kādu viņam atņem. Tāpēc figūra ir autora un arī skatītāja pārziņā. Un figūra tapa sižets un mājoja mūsu vidū. Figūru izskats un konteksts ir pārsteidzoši. Ak, figūra, ar ko tu vakardien draudzējies?
Izstādes dalībnieki ir Latvijas laikmetīgie mākslinieki Diāna Adamaite, Kristaps Ancāns, Arnis Balčus, Aigars Bikše, Kristians Brekte, Sigita Daugule, Roberts Diners un Lilija Dinere, Kristaps Epners, Miķelis Fišers, Gints Gabrāns, Ieva Iltnere, Jānis Mitrēvics, Ernests Kļaviņš, Plastic Afterlife (Kristians Aglonietis, Patrīcija Māra Vilsone) & Agate Tūna, Krišs Salmanis, Sabīne Vernere, Evelīna Vida, Paula Zvane.
Inga Šteimane, izstādes kuratore
Izstādes norises laiks: 31.05.2024.-25.08.2024.
