ABSTRAKTO EKSPRESIONISTU GAISTOŠĀS PĒDAS
Karo Josta
Karo Josta ir vācu konceptuālisma māksliniece, gleznotāja un režisore. Viņas darbu galvenās tēmas ir laika dokumentēšana un reproducēšana, ievērības cienīgas vietas un notikumi, kas ir zīmīgi mākslas vēsturei vai viņai personīgi. Tāpēc 2000. gadā māksliniece uzsāka savu globālo projektu „Ielu nospiedumi” (“Streetprints”), kura pamatā ir reālu ielu un ietvju reljefu nospiedumi uz audekla; īpaša metode, kā padarīt atkal redzamas pagātnes neredzamās pēdas, attēlojot tās autentiski un ievietojot pašreizējā, laikmetīgā kontekstā.
Abstraktā ekspresionisma kustība, kas radās Ņujorkā 20. gadsimta otrajā pusē, nenoliedzami atstāja lielu ietekmi uz mākslas attīstību un kļuva par Karo Jostas interešu objektu. Viņa apmeklēja kādreizējās studiju telpas, kurās savulaik strādāja Marks Rotko, Hanss Hofmans, Pegija Gugenheima, Džeksons Polloks, Klifords Stills, Vilems de Kūnings, Āršils Gorkijs, Ādolfs Gotlībs, Francs Klains, Bārnets Ņūmens un Eds Reinhards, atklāja viņu pēdas, veidoja „Ielu nospiedumus” un veica filmēšanu. Šo centienu rezultātā tapa dokumentālā filma “Abstrakto ekspresionistu gaistošās pēdas”.
Māksliniece uzskata, ka viņas darbi ir par laiku, kustību, lietu gaistošo dabu un neiespējamajiem centieniem iemūžināt mirkli. Karo Josta to nedokumentē ar reālistiskām fotogrāfijām, zīmējumiem vai kartogrāfiju. Drīzāk viņa konceptualizē pagātnes reliktus, pārvēršot tos par abstraktu tēlu.
Izmantojot tādus izteiksmes līdzekļus kā uz sienas skatāmas instalācijas, gleznieciski darbi, “Ielu nospiedumi” un dokumentālais kino, māksliniece iemūžina kādreizējās vietas, kur Ņujorkā aktīvi darbojās Marks Rotko.
Papildus daudzām starptautiskām izstādēm un projektiem Karo Jostas mākslas darbi ir atrodami ievērojamās publiskās kolekcijās, piemēram, Jumex muzeja kolekcijā (Mehiko), ICC kolekcijā (Atēnās un Minhenē), Čelsijas mākslas muzejā (Ņujorkā), Kolbija muzejā (Meinā), Lēnbaha nama municipālajā galerijā (Minhenē), Ņujorkas Modernās mākslas muzeja arhīvā (Ņujorkā) un Pegijas Gugenheimas muzeja arhīvā (Venēcijā).
Tatjana Černova