20. gadsimta sešdesmito gadu grafiskās valodas izstāde UZ LIELĀS DZĪVES TRASES
UZ LIELĀS DZĪVES TRASES
20. gadsimta sešdesmito gadu grafiskā valoda
Latvijā arī padomju periodā tika radītas izcilas grafiskās kultūras vērtības. Izstāde ”Uz lielās dzīves trases. 20. gadsimta sešdesmito gadu grafiskā valoda” dod iespēju iepazīties ar 20. gs. 60. gadu priekšmetisko vidi, kas spilgti raksturo tālaika sabiedrības jaunos estētiskos ideālus – praktiski visās dekoratīvi lietišķās mākslas jomās dominējošais kļuva “lineāri ģeometriskais” stils. Ideālu maiņu lielā mērā noteica ekonomikas, tai skaitā vieglās rūpniecības attīstības strauji pieauguma tempi, kosmosa apgūšana, zinātniski tehniskais progress.
Kā zināms, tieši 1960. gados PSRS un, protams, Latvijā jūtami pieauga mākslinieka noformētāja loma rūpniecībā. Sadarbībā ar inženieri konstruktoru un tehnologu, lietojot modernos materiālus, viņam bija jārada mākslinieciski kvalitatīvi plaša patēriņa preču paraugi, kas atbilstu masveida ražošanas prasībām, pasaules standartiem un aktuālām modes vēsmām. Šādi augsti kritēriji tika izvirzīti arī lietišķai grafikai. Kļuva aktuāli veidot vienotu grafiskā noformējuma paketi – top daudzu uzņēmumu, veikalu „firmas” zīmes, iepakojumu dizains, kas veicināja gan produkcijas, gan pašas iestādes atpazīstamību sabiedrībā. Šīs desmitgades sadzīves priekšmetiem raksturīgas neordināras formas, ko papildina spilgti krāsu salikumi un līdz minimumam reducēts, ģeometriski stilizēts zīmējums.
Tāpat 20. gadsimta 60. gadu keramika, porcelāns un tekstilmāksla atspoguļo šīs tendences. Darbu kompozīcijās plaši tika pielietots izteikti lineārs zīmējums abstrahētu dabas tēlu radīšanai. Šādu pavērsienu nenoliedzami sekmēja politiskā klimata izmaiņas PSRS – tā saucamais Hruščova „atkusnis”, kad māksliniekam tika piešķirta nosacīti brīvāka radošo izpausmju amplitūda visās mākslas nozarēs.
Dekoratīvās mākslas priekšmeti, grafiskā dizaina paraugi, autoru skices, poligrāfiski tiražēti izdevumi, plakāti, pastkartes un interjeru fotogrāfijas apliecina 20. gs. 60. gadu grafiskās valodas – „lineāri ģeometriskā” stila visaptverošo klātbūtni kā cilvēka ikdienā, tā arī praktiski visās mākslinieciskās jaunrades jomās. Plašais eksponātu klāsts atlasīts no Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, Latvijas Arhitektūras muzeja, Latvijas Mākslas akadēmijas Informācijas centra, Keramikas un Tekstilmākslas nodaļas fondiem, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Valsts arhīva krājuma, darbu autoru un privātām kolekcijām kā arī no Daugavpils Marka Rotko mākslas centra krājuma.
Izstādes darba grupa – Irēna Bužinska, Sandra Krastiņa, Ilze Martinsone, Valdis Villerušs, Iliana Veinberga
Izstādi atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments
