Gaidāma

Vonkuns Džuns. Slāņu semantika

11.12.2026. – 21.02.2027.

Rotko muzejs, Mihaila iela 3, Daugavpils

Vonkuns Džuns. Slāņu semantika

Vonkuns Džuns “Bez nosaukuma” (2025–2026). Audekls, akrils, 100 x 80 cm

Glezniecībā katrs jauns krāsas slānis maina iepriekšējo – apslēpjot, papildinot vai piešķirot citu nozīmi. Tomēr iepriekšējais nepazūd. Tas turpina pastāvēt gleznas struktūrā, ietekmējot redzamo virsmu. Dienvidkorejiešu mākslinieka Vonkuna Džuna (Wonkun Jun) glezniecībā šī mijiedarbība kļūst par mākslinieciskās domāšanas pamatu. Šķietami vienkāršās kompozīcijās, kurās dominē atturīgi krāsu laukumi un tikko jaušamas ģeometriskas formas, uzkrājas daudz sarežģītāka pieredze, nekā sākotnēji iespējams nolasīt. Mākslinieks nevis reducē glezniecību līdz dažiem izteiksmes līdzekļiem, bet pārbauda, cik daudz nozīmju iespējams ietvert vizuāli atturīgā formā.

Džuna darba metode ir laikietilpīga un precīza. Četrdesmit, piecdesmit un reizēm vēl vairāk plānu krāsas kārtu veido virsmu, kurā katrs nākamais slānis maina iepriekšējā uztveri. Strādājot ar ierobežotu pamatkrāsu paleti, mākslinieks iegūst niansētas, grūti definējamas tonalitātes. Šajā procesā slāņi kļūst par savdabīgu informācijas nesēju. Tajos tiek kodēts darba tapšanas ilgums, atkārtojumu ritms, mākslinieka izvēles un pārmaiņas, kas notikušas starp vienu krāsas kārtu un nākamo. Redzamā virsma ir tikai šī procesa noslēdzošais stāvoklis, nevis pilnīgs atspoguļojums. Tieši šī neatbilstība starp gleznā ietverto un skatītājam pieejamo piešķir Džuna darbiem īpašu spriegumu.

Mākslas kritiķe Li Sonjonga (Lee Seonyoung) atzīmē, ka Džuna glezniecībā laiks ir nozīmīgāks par telpu. Šī atziņa raksturo mākslinieka attieksmi pret gleznu kā ilgstoša procesa rezultātu. Telpiskums rodas no krāsu blīvuma, caurspīdīguma un pakāpeniskām tonalitāšu pārmaiņām. Tas, kas sākotnēji šķiet vienmērīgs laukums, ilgākā vērojumā atklāj sarežģītu iekšējo uzbūvi. Džuns apzināti atsakās no tūlītējas vizuālas iedarbības, liekot skatītājam mainīt ierasto uztveres tempu. Mūsdienu vizuālajā kultūrā, kurā attēla vērtību nereti nosaka tā spēja nekavējoties piesaistīt uzmanību, šāda pieeja iegūst īpašu nozīmi.

Džuna abstrakcija saglabā ciešu saikni ar realitāti. Gaismas intensitātes maiņa, atmosfēras noskaņas un materiālu novecošana ir daļa no viņa māksliniecisko interešu loka. Īpaša vieta tajā ir vēsturiskajiem priekšmetiem un tradicionālajai korejiešu keramikai. Seno glazūru tonalitātes un to pārmaiņas gadsimtu gaitā atklāj materiāla spēju saglabāt laika atstātās pēdas. Džuna glezniecībā šī interese iegūst jaunu izteiksmi. Viņš nepārņem vēsturisku priekšmetu formas, bet pievēršas procesiem, kas veido to vizuālo raksturu. Tādējādi glezniecības slāņos satiekas divas atšķirīgas attieksmes pret laiku – gadsimtos veidojusies priekšmeta patina un apzināti, pakāpeniski radīta gleznas virsma.

Tikpat nozīmīga ir Džuna attieksme pret kompozīciju. Izplūdušas apļveida struktūras, vertikāli ritmi un gandrīz nemanāmas krāsu pārejas rada iespaidu, ka attēls turpinās ārpus audekla. Citkārt gleznas centrālā daļa paliek gandrīz tukša, kamēr vizuālā intensitāte koncentrējas gar malām. Šie risinājumi apšauba ierasto priekšstatu par kompozīcijas centru un perifēriju. Džuns piešķir nozīmi tam, kas tradicionāli varētu palikt nepamanīts. Viņa glezniecības atturība ir apzināta izvēle, kas ļauj pārskatīt pašus priekšnoteikumus, pēc kuriem nosakām attēla vizuālo un saturisko nozīmīgumu.

Vonkuna Džuna personālizstāde Rotko muzejā ir mākslinieka otrā sastapšanās ar Daugavpili. 2013. gadā viņš piedalījās starptautiskajā glezniecības simpozijā “Mark Rothko”, un atgriešanās pēc trīspadsmit gadiem ļauj šo saikni aplūkot jaunā kontekstā. Marka Rotko un Džuna glezniecībā krāsa iegūst patstāvīgu nozīmi, lai gan abu mākslinieku attieksme pret to ir atšķirīga. Rotko krāsu laukumu emocionālajai intensitātei Džuns pretstata niansētu, pakāpeniski veidotu tonalitāšu sistēmu. Abos gadījumos gleznas saturs pārsniedz redzamās formas robežas, taču Džuna darbos īpašu nozīmi iegūst pats glezniecības tapšanas process – laiks, kas uzkrāts krāsas slāņos un saglabāts gleznas virsmā.

Māris Čačka, izstādes kurators


Vonkuns Džuns (Wonkun Jun, 1970) ir dzimis Seulā, Dienvidkorejā. Studējis Čugjes Mākslas universitātē Seulā, vēlāk turpinājis izglītību Braunšveigā un Diseldorfas Mākslas akadēmijā Vācijā, toskait profesora Helmuta Federles meistarklasē. Mākslinieka profesionālā darbība saistīta ar Dienvidkoreju un Vāciju. Viņa glezniecība veidojusies Eiropas abstraktās mākslas un Korejas kultūras tradīciju mijiedarbībā. Darbi eksponēti personālizstādēs un grupu izstādēs Eiropā un Āzijā.

Izstādes kuratori: Māris Čačka un Pāvels Terentjevs

Atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds un Daugavpils valstspilsētas pašvaldība

Visas izstādes